Vietnē „Vārdnīca latviešiem“ publicē jaunākos terminus, jēdzienus un to lietošanas piemērus.
Par vienotu latviešu terminoloģiju rūpējas Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija (TK). Kāpēc? 1) Lai nebūtu tā, ka 'skrūvgriezi' dažs sauc vācu vārdā, bet cits - krievu vārdā, viens otru nesaprazdami, bet tēlodami ļoti mūsdienīgus cilvēkus. 2) Lai pati valoda saglabātos kultūrāla, latviska, loģiska un iekšēji spēkpilna - spētu radīt jaunus vārdus, padarīt tekstus saprotamākus - sevišķi rakstu valoda jeb literārā valoda.
„Vārdnīca latviešiem“ ir latvisku terminu lietošanas mācību, izpētes un apspriešanas līdzeklis, ziņu avots tiem, kam jāraksta dokumenti, referāti, grāmatas.
TK un citas valodas iestādes, institūti un pratīgi labas gribas cilvēki aizvien attīsta terminus un cenšas vairīties no anglismu gūzmas („māsterplāns“, „hendlings“, „mazerbōrds“).
Ir jālabo arī it kā latviski, bet neloģiski termini - „noklusējuma signāls“, „noklusētais signāls“ (kuŗš īstenībā tomēr skan!!); rusismi „izmaiņas“ (labāk: „grozījumi“, „maiņas“, „pārveidojumi“), „saglabāt“* (ja domāts „noglabāt“, „ieglabāt“); anglismi, kas prasti okupē vietas, kur jau sen ir latviešu vārdi (piem., „ielogot“ īstenībā ir ielikt kaut ko ēkas logā, nevis ielaist vietnē vai sistēmā).
Dažādas nozares (datorika, telesakari, dabaszinības) arvien attīstās, tāpēc kūtra ņerkstēšana „kāpēc man jāmācās jaunvārdi?“ diez vai palīdzēs!
Vai šobrīd ir kaut kāda „nebijusi situācija“? Nē. Arī senāk latviešu valodu ir centušies pārmocīt tai nedabiskos un chaotiskos veidos - likt rakstīt ar krievu burtiem, lietot ārzemnieciskus vārdus bez galotnēm („riktīg fein mannā putr“; „Saarbrikene“, bet jābūt - „Zārbrikena“). Jaunums ir tas, ka daudz vairāk latviešu nekā pirms 100 gadiem strādā ierēdniecībā, pētniecībā, tulkošanā, rediģēšanā, technikā - jauni termini un skaidra valoda vajadzīga itin daudz kur.
„Vārdnīcas latviešiem“ adrese ir vardnica.wikidot.com.
